Ātrā lejuplāde: “LU Noslēguma darbu” bibliogrāfijas stila fails (Jāņem ar “Save link as…”)
Šoreiz neliels stāsts studentiem, kam šogad jāraksta bakalaura darbs, kā arī citiem, kam vajadzīgs rakstīt tekstu ar bibliogrāfiskām atsaucēm uz informācijas avotiem.
Lasīt tālāk »Rakājoties pa veciem failiem, nejauši atradās šāds te brīnums ar nosaukumu “Klišeja” (jau uzkopēts uz servera un aizmirsts).
Acīmredzot, pirms kādiem gadiem radīts, acīmredzot aizmirsts.
[[Vēlāk turpinot]] Atradās vēl arī šāds te rakstiņš par sēni
[[Vēl vēlāk turpinot]] Atradās vēl arī šāda animācija par dzīves bezjēdzību. Atceros, ka to noteikti taisīju, lai Martam pierādītu, ka Flash nav vienīgais veids, kā tīmeklī var veidot animācijas.
Es tikko to redzēju. Pats savām acīm redzēju, kā viņa sabučoja savu vīriņu, izkāpa no mašīnas, pamāja “uci-uci atā pamājienu” mazajam bērņukam auto aizmugurējā sēdeklī, tad paņēma rokā “ZARA” iepirkumu maisiņu, kurā acīmredzami bija vingrošanas drēbes, viņas pirksti sažņaudza maisiņa rokturi un vienlaikus arī rokassomas lenci, viņa uzlika kapuci un viņas seja ieguva to birokrātisko grimasi, kādu mēs to esam iedomājušies redzēt jebkurā valsts iestādē. Pēc tam viņa iegāja pa manas darbavietas durvīm. Nepazīstu. Pirms tam varbūt būtu gribējis pazīt.
Pavisam matemātiska pārdoma par makroekonomiku (hint – ne velti šī vietne saucas naivist.net: man nav nekādu mācītu zināšanu ekonomikā, tikai naivas pārdomas)
Tātad. Grūtos laikos mēs cenšamies (Latvijas gadījumā – mums vajadzētu censties) stimulēt preču un pakalpojumu eksportu. Pēdejā laikā šī frāze izskan gandrīz kā aksioma – tā vienkārši ir jādara.
Turpat blakus dzīvo vēl otra tēze, ka vajadzētu ne tikai palielināt eksportu, bet arī, cik vien iespējams, samazināt importu.
Abas lietas apvienojot, viss sanāk diezgan skaisti – mēs kaut ko labu saražojam no mazvērtīgām izejvielām, bet tam pievienojam savu darbu. Iegūto mantu eksportējam un par to pretim saņemam naudu. Savukārt, aizstājot importētās preces ar pašmāju precēm, mēs panākam to, ka mums nav atkal jāatdod sapelnītā naudiņa projām kādam citam.
Tiktāl viss skaisti. Makroekonomika ir varens priekšmets, noskaitīji augstākminēto pantiņu, saņēmi savu piecinieku eksāmenā un vari dancot.
Bet – eksāmens beidzies, nonākam reālajā dzīvē. Globālas krīzes laikā visas valstis vienlaicīgi saprot, ka valsts maciņā naudas palicis pavisam maz. Tātad – jāstimulē eksports, jāsamazina imports, citiem vārdiem, visi cenšas tikt vaļā no savām precēm, sanemot pretī citas valsts naudu.
Kā jūs domājat, vai ir viegli palielināt eksportu, ja otra valsts tajā pat laikā cenšas samazināt importu? Vai viegli būs pārdot Latvijas biezpiensieriņus Lietuvai, ja tā būs pati uzbūvējusi jaunu biezpiensieriņu ražotni (rodas jaunas darbavietas!), lai beidzot varētu pārtraukt bezjēdzīgo piena produkcijas iepirkšanu no ārvalstīm?
Īsi sakot – tam ir jābūt kam ļoti labam un patiesi īpašam, lai to vispār varētu grūtos laikos eksportēt, citādi globālā eksporta summa būs 0.
Man ir tas prieks jums ziņot, ka nemaz nav tik traki ar balss sintēzi. Līdz šim biju pārliecināts, ka angliski vēl kaut kas notiek, bet latviski jau nu gan nekā nav. Nupat atklāju, ka Tildes vārdnīca 2008 piedāvā brīnišķīgu izrunātāju – Visvari (pieejams caur Options->Dictionary Speech Configuration). Latvisku tekstu tas izrunā gandrīz perfekti, pat vārdus, kuru noteikti vārdnīcā nav.
Ja tas tā turpināsies… klausīt paraudziņu
