BlogBlodziņš

Savā gada kalendārā aiz pirmā vāka atradu post-it lapiņu, uz kuras ir manis rakstīts teikums. Nezinu, kad esmu to rakstījis. Tas saka:

Es nespēju atraidīt sievieti, bet spēju pamest vientuļu.

Tāds maziņš zvēriņš diezgan tumšā rudens vakarā čāpo pāri ceļam. Pļek pļek… Ķepiņas tādas nedaudz dubļainas ik pa brīdim atspiežas pret asfaltu ar pareizo pļek skaņu. Actiņas diezgan lielā ātrumā skatās visapkārt, austiņas saspicētas, lai sadzirdētu kaut ko. Ir klusums. Un aukstums.

Zvēriņš gaida nākamo auto. Bet negrib sagaidīt.