BlogBlodziņš

Tumšs smaids tavā sejā. Pelēcīgie zobi puspavērtajā mutē, bālā seja un nogurušās acis, riņķi zem tām. Iekritušie vaigi… Tu tomēr dzīvo, kaut arī man Tu vairs neeksistē.

Šis ieraksts publicēts 26.09.2002 12:48 un ievietots šādās kategorijās: pārdoma. Komentāru RSS: RSS 2.0. Vari komentēt vai izmantot trackback no savas lapas.