BlogBlodziņš

Visapkārt mums treki, songi, empētrīņi, urļi, kešs, browseri, maili, debugeri, klipbōrdi, logini, submiti, posti, elbumi, hederi, sabdžekti…

Lielākā sāpe ir tā, veidojas dabiskā paaudžu šķirtne: valoda + tehnoloģiju nepārzināšana lieliski nodala vecāko paaudzi no to cilvēku kopas, kas mūs potenciāli varētu saprast.

Okeižnalī.

P.S. Ak, jā, vēl tepat ir arī strjoms un gruzons, kurus arī nesaprot :)

Profesionālās frāzes.

Mēbeļu atjaunotāji

-Saproti, noņemu to veco laku, paskatos, visu tur ķirmis sagrauzis, vajadzēs špaktelēt, slīpēt…

Elektriķi

-Aizejam…ārprāts… masīvas metāla durvis un pusmetrīga betona siena. Ne tur sadales kasti pieskrūvēt, ne cauri izurbties…

Arhitekti

-Un tad viņš grib, lai es līdz kaimiņu gruntij, kur tā jau labi ja pusmetrs, kaut kā vēl arī kanalizāciju novelku!

Datoriķi

-Nu, johaidī, es viņam saku, ka to funkciju nevar saukt ar tukšu stringu, citādi man tur tāda protekcija būs jātaisa…

Tulkotāji

-Dabūju vakar jautro darbiņu… tehniskie termini par audiosistēmām. Ej nu izdomā latviski divus atšķirīgus vārdus priekš headphones un earphones…

Bet visi kopā viņi domā - “Būs pamatīga jāšanās…”

Hmmm. Vai ir pamats teikt, ka visi cilvēki iekšēji pasauli uztver vienādi, tikai izpausmes ir dažādas? Jā, ir tāds teiciens par cita ādu un neielīšanu…. tieši tāpēc es nemāku to pateikt.

Varbūt Tu - tavs kodols - domā tāpat kā es, tikai tava dzīves uztvere ir citāda, tāpēc tu saki ko pavisam citu?

Dzīvoja reiz tāds vīruks. Viņam patika makšķerēt un braukt ar ūdensslēpēm. To viņš darīja bieži. Patika viņam braukt arī ar motociklu, lekt ar gumijām, raustīt lauvu aiz ūsām.

Nu, patika, nu!

Un nekas ar viņu tā arī nenotika. Droši vien viņš dzīvo vēl šobaltdien, ja vēl nav nomiris aiz vecuma.

Arī es viņu satiku, normāli padzērām, nozagu sviesta cepuri un gāju mājās.

Tāda, lūk, dīvaina pasaka sanāca.

Nabadzība attīstot garīgumu. Bet robežgadījumā - Indijas iedzīvotāji, mazie melnie cilvēciņi Āfrikā… vai arī tad vēl ir iespējams saglabāt garīgu, ne materiālistisku pieeju dzīvei?