***
04.11.2002 17:05Vai esi dzirdējis, kā plaukst puķe? Vai esi izpratis, kā dzimst māksla?
Vai dzirdi, kā kauc riepas zem mūsu auto, vai redzi tās zilsarkanās lampas aiz mums, vai dzirdi, ko tie saka?
Jā, mēs bēgam. Būsim ārpusē. Beidzot.
Vai esi dzirdējis, kā plaukst puķe? Vai esi izpratis, kā dzimst māksla?
Vai dzirdi, kā kauc riepas zem mūsu auto, vai redzi tās zilsarkanās lampas aiz mums, vai dzirdi, ko tie saka?
Jā, mēs bēgam. Būsim ārpusē. Beidzot.
Tāds mazs un trīcošs, sēž dīvānā. Kājas iecēlis gultā, lai samazinātu saskarsmi ar nemīlēto pasauli. Trīc. Šņukst. Dusmīgi spaida tv pults podziņas, regulāri pārslēdzoties starp 349. un 350. kanālu, kuros abos iespējams redzēt baltmelnu ņirboņu. Haoss ir vienīgā reālās pasaules paradigma, ar kuru viņš spēj vēl sadzīvot.
Viņš paceļ roku un izslēdz gaismu. Televizora ekrānā ietriecas viņa mestā bronzas vāze, kas padara elektronu metēju rāmu uz visiem atlikušajiem laikiem. Iestājas pilnīga tumsa.
Vien ik pa brīdim iemirdzas kāda zaļa diode uz monitora.
Viņš grib palikt viens…
Un pasaule viņam to ļauj. Ja vien viņš to vēlas.
Pasaule viņam labprāt uzmet savu kārtējo maigo spļāvienu.