BlogBlodziņš

- Sīkais šmurgulis,- nodomāja kundze ar ūdeļādas kažoku.

- Resnā govs, - pie sevis nomurmināja jaunietis.

Tāda, lūk, interesanta domu apmaiņa.

Reizēm apmaldies sevī un nesaproti, vai tas, kas pa labi, ir nepilnu vienu apli apkārt zemeslodei arī pa kreisi, vai tomēr tas ir tikai pa labi. Reizēm negribi redzēt, ka pietiktu tikai pastiept roku. Reizēm tā vietā, lai pastieptu roku, tu sāc šaubīties, vai vispār to spēj. Reizēm vairs nezini, kas esi. Reizēm.

Parku romantika,

sēdēšana uz soliņiem, skatoties uz šahistiem, kas aizrāvušies spēlē,

turot Tavu roku, baudot ziedošo liepu smaržu,

dzirdot garāmbraucošā tramvaja riteņu klabēšanu,

spiedzošās signalizācijas …

Lēts vīns piknikā pie jūras, lēts vīns līdz vemšanai.

Ugunskurs lēni dziest saullēktā un skatos uz Taviem matiem, kas saplūst ar jūrmalas smiltīm. Tu guli. Drīz modīsies, drīz.

Lētās, robustās sajūtas saglabājas atmiņā. Formas un nianses izzūd.

Iekšēji izvemjos.

Iekšēji raudu.

Iekšeji atvainojos. Sasveicinos. Kliedzu.

Ārēji atraugājos. Manī ir vēl mazliet egocentrisma.