Par sirdīm
Nē, man tiešām ir sirds. Kaut gan sev saku, ka esmu tīrs aprēķina un interfeisa cilvēks (tāds, kas cenšas nodrošināt interfeisu, kādu no manis sagaida), tomēr man ir sirds.
Reizēm tā parādās un sāk pīkstēt manī iekšā, traucējot strādāt. Tad tā man jāizkrata. Vēlami kādā e-pastā, smsā vai blogā, galvenais, lai būtu neverbāla komunikācija, ideāli - monologs.
10.11.2006, 12:10
par to neverbālo komunikāciju gan nepiekrītu, verbālā palīdz labāk (kaut arī techniski grūtāka).
10.11.2006, 12:54
Ja monologs, tad jau tikai blogs… Ja pieņem, ka e-pasti un sms-i tomēr var izraisīt dialogu.
10.11.2006, 12:57
Nē, tad tomēr dialogs. Bet tāds, lai varu pateikt visu, kas uz sirdes un pēc tam tikai klausīties otrā viedoklī ;-)
10.11.2006, 16:14
Tam, ja kāds palīdz, vienkārši klausoties, ir pat speciāls nosaukums - to sauc par “konsultatīvo klausīšanos”.
Tomēr, ja labāk patīk monologs, turklāt, lai neviens nedzird, tad var sarunāties ar spoguli. Tas gan ir bīstami personības veselumam - var sākties tās dalīšanās… un laika gaitā var tikt pie jauka balta krekla ar ļoti garām piedurknēm.
12.11.2006, 08:20
hehe, nu, Sirds jau nav nejaushiiba, Sirds nav “blakne”, Sirds ir saakumpunkts un pamats jebkaadai taalaakai veertiibu veidoshanai. skumji, ka biezhi vien taa tiek ieksheejo ikdienas prioritaashu kokaa ievietota kaa otrshkjiriiga svariiguma paraadiiba, nostumta fonaa kaa driizaak piedeeklis vai komentaars eksistencei, nevis izjusta kaa pashas eksistences vieniigais attaisnojums.
taa pati samezglojusies veelme “izkratiit” Sirdi, norobezhojoties no dziivas atbildes ar tehnologjisku sienu (varbuut pat tikai deelj baileem tikt paartrauktam vai nesadzirdeetam liidz galam), jau vien apliecina instinktiivu tiekshanos un nepiecieshamiibu Sirdij pieshkjirt vairaak veertiibas/uzmaniibas nekaa tiek pieshkjirts ikdienaa.
Sirdi nevajag ignoreet un apkushinaat. vinjaa der klausiities ar katru ieelpu un izelpu.
un jaa, ik pa laikam attiistiibas vaardaa interfeiss ir jaadropo. kopaa ar backward compatibility. :) tam visam ir sava cena, protams. un savs laiks.