BlogBlodziņš

Mana šodiena numerologa skatījumā.

Lasīt tālāk »

Visām tām mantiņām veikalu plauktos vajadzētu būt lepnām par to, ka, tās cilājot, mēs domājam par saviem tuvākajiem - tās ir domas, kuras ikdienā grūti izvilināt no darbu pārņemta murmuļa.

Lampu drudzis, tā ir novecojusi lieta. Pēc tā jau ir bijis tranzistoru drudzis. Mūsdienās moderns ir mikroshēmu drudzis!

Naktī pamodos no tā, ka skaļi kliedzu. Nezinu, kāpēc. Mazliet bail šodien iet gulēt.

Parunāsim par cilvēka “dvēseli”, “dabu”, “raksturu”… katrā ģimenē to sauc citādi. Dvēsele ir tāds daudzdimensionāls īpašību apvienojums katrā cilvēkā, kas nosaka tavu pasaules uztveres modeli. Dvēsele pasaka, kā skatīties uz dzīvi, pačukst priekšā, kad kāds jāsamīļo, dvēsele pati paraud citam uz pleca, vārdu sakot, tā vada tavu rīcību.

Viena no dvēseles pamatdzīslām ir dzīves vadula, stabilo vērtību dimensija modelis, kas nosaka veidu, kā raudzīties nākotnē un pieņemt lēmumus šodienai. Tā ir tāda jocīga dzīsla, līdzīga vērptajam zīdam - ar divām dažādām pusēm, kura puse augšpusē, tā dominē. Viena puse saucas mērķtiecība, otra - bailes.

Uz augšpusi pagriežot dzīves vadulas mērķtiecības pusi, tu dzīvo dzīvi, meklējot mērķus, tos sasniedzot, pēc sasniegšanas atrodot nākamos mērķus, atkal tiecoties pēc tiem. Protams, ir tuvie mērķi un tālie mērķi, laimīgs tas, kuram ir pavisam labi zināms galamērķis - savas dzīves jēga, tak daudzi pamanās garu mūžu nodzīvot, tās tā arī nekad neatraduši.

Jā, nu otra puse dzīves vadulai ir baiļu puse. Pagriežot to uz augšpusi, tavu dzīvi sāk vadīt bailes. Baidies palikt neēdis, tāpēc meklē ko ēdamu, badies ilgtermiņā palikt neēdis un nomirt, tāpēc atrodi sev darbu vai bagātu dzīvesbiedru, baidies vecumdienās palikt viens, tāpēc savlaicīgi radi bērnus, kuri par tevi parūpēsies (baidies, ka paša bērni tevi nemīlēs, tāpēc izlutini viņus un padari par nākamajiem bailīgajiem). Baiļu vadītie arī tāpat kā tie otri sasniedz mērķus, tikai viņiem neinteresē fiksēt mērķa sasniegšanu, jo nekad nav sev šādu mērķi izvirzījuši.

Baiļu vadītie un mērķtiecīgie sadzīvo, bet nesaprot viens otru. Viņi pat spēj kopīgi radīt pēcnācējus, kuru dzīves vadulas virzienu visbiežāk arī paši nosaka. Šķiet, vērtību sistēma cilvēkā visspēcīgāk attīstās bērnībā, pēc tam jau tā ir grūti maināma.

Kā tad ir pareizi, kurā pusē vajadzētu atrasties, kā domāt? Protams, katram jau labāk patiks tā domāšana, kāda pašam ir. Es teiktu, ka vajadzīgi 80% mērķtiecības un 20% baiļu. Varbūt, ka tā sanāk labi. Kāds bailīgais teiks, ka vajadzīgs 20% mērķtiecības, 75% baiļu un 5% rezervē katram gadījumam, ja nu kas notiek.