Manās ausīs jaunradītie vārdi, kas sākas ar “diž-” skan diezgan vāji, tādi kā mēģinājumi iesaistīties endzelīnistu pulciņā, radot skaistus, jaunus un novecojušus vārdus. “Dižkareivis” un “dižozols”, nu jau seni vārdi, skan labi, bet jaunie “dižpārdoklis” (bestseller) un “dižplāns” (master plan) izklausās pēc mēdīšanās. Virsplāns noteikti ir labāks par dižplānu. “Dižpārdoklis”… nē, nav man tādu “pārdokļu”.
Ienāca prātā pārdoma par caurpīdīgiem risinājumiem/šķīdumiem*.
Lasīt tālāk »
Dzīve patiesībā ir tikai viens retrospektīvs skatījums uz faktu ķēdi, cenšoties tos apvienot loģiskā virknējumā.
Var iedomāties, ka dabā pastāv tikai diskrētu faktu virknes, kas nebūt necenšas pašas “salīmēties” vienā filmā, ko sauc par dzīvi - tie esam mēs, kas to tā interpretējam.
Nekustamais īpašums, protams, ir.
Brīžiem tas kļūst par salokāmo īpašumu.
Jo tālāk no apziņas stāvokļa, jo labāk, tā sāk šķist. Man patīk gulēt un sapņot. Ar acīm vaļā, visu aizmirstot - tas gan nav viegli, ja esi dabisks praktiķis, labāk ar acīm ciet un miegā.
Tagad noskaidroju, ka man patīk būt arī paģībušam. Tā sajūta ir tik neaprakstāmi viegla, kā perfekts sapnis, tieši pretēja tam, ko sajūti, dzirdot vārdus “elpo, elpo!” un sajūtot pliķēšanu pa vaigu.
Tu skati BlogBlodziņš 01.2007 arhīvu:
