BlogBlodziņš

Visi tie spārni, reaktīvie spēki un turbīnas ir nieki.

Patiesībā lidmašīnu uz priekšu virza pilots ar savu domu spēku.

Tāpēc jau viņš sēž mazā kabūzītī noslēpies no visiem, kamēr citi izklaidējas.

Katram no mums galvā krājas fakti, kaudzēm faktu. Ikdienišķa draza kā “kafija, divas maizītes ar sieru brokastīs”, “miris profesors, ilggadējs daiļamata meistars, izvadīšana trešdien”, “bumba ir kaut kas apaļš”, “pa kreisi jāgriežas no kreisās joslas”, “aukstā laikā rokas nosalst vairāk”, “meiteņu tualetēm trijstūrītis uz augšu”… un daudz, daudz tamlīdzīgu fakteļu. Tie tur sakrājas bez īpašas jēgas.

Ierodoties galvā, šķiet, tie tiek klasificēti, ielikti katrs savā kastītē, varam tās kastītes saukt arī par klasteriem. Lai nejuktu. Jau minētās bumbas pieliekam pie ģeometriskajām figūrām un arī pie apkārtējās vides atpazīšanas, tas profesors aiziet pie pazīstamajiem cilvēkiem un pie nāves.

Katra “kastīte” saistīta ar savām sajūtām, kas parādās fakta klasificēšanas brīdī, tomēr sajūtas ir īslaicīgas, jo nav laika daudz domāt, ir jāķer nākamie fakti.

Tam visam paralēli notiek domāšana. Kastīšu satura pārskatīšana, fakta pareizības verifikācija.. noskaidrojam, vai fakts nav pretrunā ar citu faktu, vai tas vēl ir patiess, vai tam vēl ir jēga, vai… daudz ko.

To darām tikai pēc pieprasījuma. Kad kaut ko vajag. Ja savajagās atcerēties par profesoru, tad vispirms ejam cauri sajūtām, kas ir pie pazīstamo cilvēku kastītes, tad pamanām, ka diemžēl viņš jau ievietots mirušo pazīstamo cilvēku kastītē un izjūtam arī tās sajūtas. Pirms tam varbūt atceramies “daiļamata” kastītes sajūtas.

Izstrādājot dažādu formātu mākslu, cilvēki (kas parasti ir mākslas autori) operē ar mūsu domāšanu, ar mūsu faktu krājumu, lai piespiestu mūs izjust sajūtas noteiktā secībā un daudzumā. Varētu teikt, ka mūs programmē. Viņš saka - domā par nāvi, jā tagad tu domā par iecietību. Tagad par mīlestību. Tagad atkal par iecietību un par tuviem cilvēkiem. Un atkal iecietību. Un vēlreiz par mīlestību. Un tad viņš triumfē - “Redzi! Tev nav tādas kastītes, redzi, tas sagādā tev sāpes, tev jāveido jauna kastīte manam stāstam! Haa!”

Tās sāpes katram ir citādas, jo katram taču ir cita faktu bagāža. Citam tās vispār nav sāpes, cits iecietību nekad nav pazinis un nesajūt neko, “programma” šajā brīdī nenostrādā un ietekme apstājas. Bērns redz citādi, bet programma paliek.

Tikai tā, pārdomas pēc izrādes. Pāromas par programmēto teātri, kas saka “domāsim par …”

[Pilnīgs kosmoss]

…. “Pie dīķa izsaukti vietējie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, - viņi ar padomju laikā ražotām ierīcēm āliņģa tuvumā konstatējuši augstu radiācijas līmeni. Pēc tam āliņģi apsekojuši speciālisti no Rīgas, un viņu ierīces paaugstinātu radiāciju nav uzrādījušas.”

Nozagu gabalu Spānijas.

Lasīt tālāk »

(Piedodiet, romantikas meklētāji, šis būs tehniskais ieraksts)

Ja es būtu mūzikas tirgotājs, es noteikti izdomātu kādu shēmu, kā elektroniski pārdot mūziku, par kuru tu vari pierādīt, ka esi to pircis. To, protams, skaļi reklamētu, apgalvojot, ka vienīgi pie manis var iegādāties legālu mūziku, kas vienmēr būs legāla.

Viena shēma nupat ienāca prātā - risinājums Latvijas tirgum.

• Pircējs izvēlas MP3 failu, kuru vēlas iegādāties, paziņo par to pārdevējam (sakrauj e-veikala “groziņā” un dodas uz check-out), pasūtījumam līdzi dodot pasūtītāju identificējošu informāciju - piemēram, vārdu, uzvārdu un personas kodu
• Pārdevējs
  • Modificē pārdodamo MP3 failu, ierakstot tajā (ID3 marķējuma COMMENT laukā) identificējošo informāciju
  • Aprēķina SHA-1 hešvērtību modificētajam mp3 failam
  • Paraksta iegūto hešvērtību ar savu privāto atslēgu (iegādājama Latvijas Pastā, 22LVL), izmantojot laika zīmogu
  • Nodod pircējam gan MP3 failu, gan paraksta failu.
• Pircējs
  • Klausās labu mūziku no iegūtā MP3, kuram komentāros rakstīts viņa vārds un rūpīgi glabā paraksta failu
  • Sagaidot AKKA/LAA reidu pie sevis ciemos, uzrāda savu MP3 failu
• AKKA/LAA
  • Apskata MP3 failu, kur rakstīts pircēja vārds
  • Skaļi iesmejas un saka, ka tā jau kurš katrs var MP3 faila komentāru laukā ierakstīt savu vārdu
• Pircējs
  • Lepni izvelk paraksta failu un parāda - “re, šim failam aprēķinot SHA-1 hešvērtību, iegūst šādu te ķesku(apmēram ‘d0be2dc421be4fcd0172e5afceea3970e2f3d940′), un, re, šādu ķesku man šis te pārdevējs ir parakstījis ar LP izsniegtu paraksta karti”
• AKKA/LAA
  • Atvainojas, atzīst, ka viss ir legāli un dodas prom.

Tādējādi mūzikas failu izcelsme ir skaidra - var noskaidrot, kurš un kad ir pārdevis šo failu šim pircējam. Kāpēc pats pārdošanas fakts bija legāli - tā jau ir pārdevēja atbildība.