Par kabinetiem
Un sapnī man bija pašam savs kabinets darbā, tāds neliels un bez āra logiem, bet toties nepiebezdēts (piedodiet), bez serveru telpai raksturīgās dūkoņas un uzkarsētā, sausā gaisa visapkārt. Ļoti nobrīnījos, ka tagad drīkstu skaļi klausīties mūziku, tad sapratu, ka esmu vientuļš.
“Loku lokiem” domas vijas - http://blog.naivist.net/2002/09/27/68/
04.04.2007, 17:00
Tu nu gan jūtīgs. Darbam nav nekāda sakara ar vientulību/nevientulību, ne?
04.04.2007, 20:39
Īsti nesaprotu.. tas ir jautājums?
05.04.2007, 10:00
ja varētu tad uz darbu ietu naktī un vispār nevienu nesatiktu…
tagad gan jau pamatiigu laicinnu nestraadaaju vispaar, takaa buushana ar citiem vair nav tik nsopiedosha
07.04.2007, 21:53
Vairāk retorisks jautājums :) Man liekas, darba attiecības un kolēģu daudzums nav tas, kas varētu radīt “vientulības” (nevis “vienatnes”) sajūtu. Vientulība - tas ir tad, kad gribas parunāties par dzīvi, bet nav neviena, kam piezvanīt.
08.04.2007, 10:58
Saprotu, ka man atliek tikai klusēt. BTW arī savā kabinetā nedrīkst skaļi klausīties mūziku… :( protams, ja tavs kabinets nav vesela māja ;)
08.04.2007, 14:01
Oc, nē, tak ne tāpēc rakstīju.