Atklāju matemātisku funkciju, kas apraksta dzīves jēgu, izrādās, tā ir konstante vārdā “viens”. Un ideja ir pavisam vienkārša, viens tu piedzimsti un viens tu mirsti. Pārējam, kas pa vidu, nav nozīmes. Tāpēc varam pieņemt, ka funkcija ir konstanta un arī visu mūžu tu esi viens. To pierāda arī empīriski dati.
Saklausīju rādžiņā dziesmu ar tekstu apmēram kā “izvēlies ko darītu, ja tev šī diena būtu pēdējā”.
Neliels pārdomu brīdis un sapratu, ka viss ļoti mainās atkarībā no tā, vai pēdējā būtu darba diena vai brīvdiena.
Reiz dzīvoja puisītis, kurš nemācēja organizēt savu laiku. Neko, tā arī nodzīvoja un nomira, neko jēdzīgu nepadarījis.
Fonā* dzimu,
Fonā augu,
Fonā muti nomazgāj`
* fonā - darba veids, kad tas tiek veikts kā blakuslieta citam, svarīgākam darbam
Bērnībā iemācījos, ka vārds “negribu” ir slikts vārds, ka tas nekādi nedrīkst būt atbilde uz jautājumu vai norādi. Nezinu, varbūt kāds pateica, varbūt pašam izdomājās, bet domāju es par to ilgi. Pēc tam sāku mācīties bioloģiju, ķīmiju un citas draiskulības, šitais tā kā piemirsās, iegāja asinīs un prom no galvas.
Pa laikam tomēr pārbaudu. Vēl neesmu to aizmirsis. Vienmēr var atrast citas atbildes, kas izrietētu no apkārtesošajiem faktiem.
Tu skati 'pats cirvis' kategorijas arhīvu.
