BlogBlodziņš

Bērnībā nedrīkstēja pirkt un, vēl trakāk, ēst, poļu ābolus. Iemesls bija pat muļķim skaidrs - nitrāti. Tie dzīvoja uz ābolu miziņām, veidojot lielāka vai mazāka izmēra kolonijas un ar cilvēka dzīvības dziņu nu nekādi nebija savienojami. Bija nopērkami kooperatīvu ražojuma nitrātu testeri, kas kļuva rozīgi vai pat sarkani, sastopot dzīvu nitrātu. Nitrāti bija visur, pavisam noteikti gaļā, arī tajos ābolos un pat zivju konservos, šķiet.

Tagad nitrātu vairs nav. Toties mums ir E. E ir daudz sliktāks par nitrātiem, E var iekļūt visneiedomājamākajās vietās, E var ieņemt visneiedomājamākās formas (piemēram E-tiķis slēpjas zem E₂₆₀). Ļaudis pat drukā speciālus E-katalogus, lai varētu atpazīt E dažādās formas.
Tāpat tagad nedrīkst pirkt ārzemju ābolus, jo to pārvadāšana veicina globalizāciju un globalizācija ir slikta, jo var atvest svešas dzīvnieku un mikrobu sugas. Un slikta tāpēc, ka bojā ekonomiku.

Tā nu tas ir. Laiki mainās, bet smukos poļu ābolus kā nedrīkst, tā nedrīkst pirkt.

Tīri interesants novērojums - mēs nespējam izzināt tās matemātiskās funkcijas, kuras neeksistē. Tikko mēs cenšamies pierādīt, ka tāda un tāda funkcija neeksistē, mēs esam spiesti vairāk pastāstīt par šo neesošo funkciju… tik daudz vairāk, ka beigās to nākas definēt. Un, kad reiz tā ir definēta, ir grūti pateikt ka tādas nav.

Upd. No matemātikas viedokļa tomēr šis puksts ir daļējas muļķības. Varam tīri viegli aprakstīt ieejas datus un sagaidāmo rezultātu un tad apgalvot, ka diez vai būs kāda funkcija, kas to dara (skat. Kemunes komentāru).

Reiz dzīvoja puisītis, kurš nemācēja organizēt savu laiku. Neko, tā arī nodzīvoja un nomira, neko jēdzīgu nepadarījis.

Fonā* dzimu,

Fonā augu,

Fonā muti nomazgāj`

* fonā - darba veids, kad tas tiek veikts kā blakuslieta citam, svarīgākam darbam

No šodien dzirdētā man dikti patika “mēs iegūstam 14 datus”. Un pēc mirkļa “pāri paliek vairs tikai divi dati”.

Izklausās glīti, kamēr nepaliek pāri vairs tikai viens dats.